Es mācēju danci vest

Reiz mēģinājuma laikā apsēdos zāles malā un pavēroju sava deju kolektīva dalībniekus – mēs visi nākam uz mēģinājumiem, tērējam savu brīvo laiku, enerģiju, lai fiziski izkustētos, iegūtu jaunus draugus, strādātu komandā un vēlāk uzkāptu uz skatuves. Katrs tik ļoti atšķirīgi – mākslinieks, šuvējs, trolejbusa vadītājs, automehāniķis, zobārsts, policists… Mēs visi satiekamies mēģinājuma telpā un kļūstam par dejotājiem, kur nav svarīgi, no kāda sociālā slāņa nāk, vai kāds ir ieņemamais amats.

Tā ir maģiska lieta, mīlestība pret deju, ko mēģināju izprast, uzsākot šo fotoprojektu. Tieši tāpēc formāts ir katra indivīda dubultattēlojums: tas, ko viņš dara un ar ko nodarbojas ikdienas dzīvē, un tas, kā viņš dejo kādu deju soli tautu tērpā. Katra dejotāja attēlojums ir papildināts ar komentāru par personīgajām sajūtām – par to, kas tad tautas deju dejotāja sirdī ir deja.